this is the end
beidzot tam šovam ir beigas. rīt vēl pēdējā diena, pēdējais koncerts un finito la comedia, līdz nākamajam, nu jau neatceros pēc skaita kuram, pasākumam. daži rīt pazaudēs pusi no palikušajiem nerviem, citi kliegs mirkrofonā, citi darīs atbildīgāko darbu pasaulē - spaidīs lifta pogu ar sekundes precizitāti un pārdzīvos ar "o, johaidī!" vārdiem uz lūpām, katru savu neveiksmi, savukārt citi jau svinēs brīvdienu sākumu un gurķosies vai whatever ko darīs. es piederēšu pie pēdējiem ar visu savu sirdi un dvēseli. beidzot!
šodien vēl jāizdara dažas ģeniālas lietas un jānopērk melns palags platajai gultai. es pat ar pēdām jūtu, kā man patīk dzīvot, jo nosacītais atvaļinājums ir sācies, bet alga paliek the same. ar tām pašām pēdām es jūtu, kā tuvojas nākamais šovs... kā tur tas laiks aizskrien? kā stirnu bars pār rozenštrauha līķi