"Pelēkie". Rrrrriiight... Jēdziens, ko manuprāt, lieto lielākā daļa Mākslas akadēmijas audzēkņu. Paiet vairāki gadi pēc tās iestādes pamešanas kamēr asinīs cirkulējošais serums atšālējas. Katrs, kam ie pietiekami bagāta iztēle spēj saskaīt jebkurā cilvēkā individualitāti. Atķirībā no "nepelēkajām personībām" uzskatu, ka kartā cilvēkā ir pietiekams daudzums individualitātes, lai padarītu par praktiski neiespējamu uzdevumu atrast vienu (vēl jo vairāk vairākus) cilvēku, kas būtu "pelēks" savā domāšanā, ģērbšanās stilā, interesēs, draugu izvēlē, pasaules uztverē. I guess, es esmu pārāk fuckin' pelēks, lai saskatītu savu pelēcīgumu. Jo šinī pelēko pilnajā pasaulē nejūtos pārāks, sorry kolorītāks par pārējiem. I guess, oversized ganu tarba, kombinējot ar kirzačiem un šineli un štrumbantēm + permanenta eļļas krāsas smaka un tekstila darinājuma nooskrandenis, kas palicis pāri "radošajā" procesā ir tie pareizākie atribūti, kas paceļu personības pāri pērējiem cilvēkiem pietiekami augstu, lai tie spētu saskatīt pelēcību. Jo, i guess, tikai esot "fuckin' high" Tu vari ieraudzīt, ka pasaule īstenībā ir "pelēcības" un "pelēko" apsēsta. Get a clue!!!