ne jau pirmais rakstiņš, ko izlasu. bet tā ideja ka tu visu mūžu sēdi istabā ar gāzmaskas somiņu pār plecu, kurā ir monostirjskaja izba skābulīt's un raksti pantus, kas iespējams būs labi, lai tos mācītu citām paaudzēm no galvas. nu man patīk dzeja, vislabāk no māksliniekiem, kas jau beigti, bet mana, kaut arī mākslinieciskā dvēsele, to nevarētu. labāk raust ļimonu, vismaz eiro