summer in the city
vasara ir kaut kāds traks gadalaiks, bet labs pēc vella. miegs tiek aizmirsts. vienu vakaru tu vari redzēt pagalmā degošus divus ford escort, citā sajusties laimīgs, nokārtojot lietas ar cilvēkiem, sēžot o5:oo no rīta uz balkona, lai nākamajā dienā uzvestos kā traka lapsa tūjas apvidū. darbā divu stundu laikā izlasīt jozefa kiršnera "egoista bībeli", 23:oo ieskriet jūrā, lai mēģinātu uzlīst uz šverta dēļa. pieķert sevi pie domas, ka you taking care without action par cilvēkiem, kam asiņo deguns. apzināties, ka varbūt šodien notiks naksnīgais kruīzs ar riteņiem pa pārdaugavu. tu uz darba rēķina vari vizināt draugus ar limuzīnu, dzert šampanieti spilves lidostā vai bolderājas jahtu klubā. sapņot par atvaļinājumu, kas jau tūlīt, tūlīt būs pienācis, lai ieviestu gadu aizmirsto tradīciju - aizbraukt uz valsti, kur neesi bijis. silly, bet tāda ir vasara. fuck work not business, take a deep breathe, jo ir vienalga vai tu spēlē pīķeni/kreiceni vai zoli