chinballgirls, ballchingirls
komūna ir izklīdusi. s-dienas ir beigušās un nedēļas vidus ir bijis tāds kā vēl nekad manā dzīvē. rīt jau piektdiena, nedarīto darbu kaudze līdz kulei, telefonā pie missed un received calliem tikai darba numuri. drīz jārīko safilmētā materiāla skatīšanās, es jau nojaušu kā tas beigsies. slimības lapas, ballantine's, zvērēns, dī, gt, šampanietis, soļanka, tullamore, riteņa atklāšana, rosols, un puisītis, kas sit riekstus smilškastē ir tikai nekas salīdzinot ar to, kas izdarīts otrdien, trešdien. prāts atmirst, iedomājoties, kas notiktu, ja komūna pie kāda mājās savāktos weekendā, nevis nedēļas vidū. es fakin' esmu norēcies bez iekšām, bez iekšām ir tā, ka filmējot kādu notikumu viss beidzās ar to, ka pēkšņi kamera nokrīt un filmējās galda kājas, griesti, aizkari vai istabas čības, skaņa ir tikai ņirgšana četrās oktāvās. gt vakarnakt manām chevy atslēgām uzdāvināja atbilstošu breloku. nesaprotu kā var būt nelaimīgi cilvēki, es tādus nepazīstu