Šoreiz man ir reāli bail no visa, ko es neatceros. Runā, ka mans autopilots esot sekls, viduvējs, prognozējams džeks, kurš uzskata sevi par reģipša nesēju. Jauka profesija - reģipša nesējs. Arī jaka atbilstoša - trulais bumbveidīgais Centrāltirgus publikas praķis Lattelekom krāsās.

Un vēl un vēl.

Kur nu vēl sajūta, kas pārņem:
- pamostoties vienā istabā ar diviem nepazīstamiem džekiem, par vienu no kuriem pēc kādas stundas top skaidrs, ka tas ir GT
- saprotot, ka šis šķūnis iz in faer & daļše tak žiķ ņevzja
- aizejot līdz darbam, paskatoties spogulī un saprotot, ka tumšsarkanā citplanētiešu sēne ar sesku sakošļātajām acīm, piepīpētajiem sariem, kaķu piedirsto rīkli un agonijā trīcošo žokli ir mana galva.

Un vēl man ir bezfiltreņu paciņa. Rosinoši.