runāju ar brāli pa telefonu un nometu klausuli. pirmo reizi mūžā. man vienmēr likās, ka tā klausules nomešana ir tik muļķīga padarīšana, bet izrādījās arī manai pacietībai ir robežas. vistrākākais ir tas, ka tādu brāli turpini mīlēt arī tad, kad šis uzvedas kā nožēlojama pakaļa. bļa.
bet ja nopietni, tad pirmsjaunāgada ģimenes skandāli ir manas famīlijas savdabīga tradīcija. ņemot to vērā, nav jēgas īpaši satraukties, vai ne?