aizgāju ciemos pie senas, labas draudzenes. plānots tas nebija, bet sadzēros un sapīpējos..:) nenormāli..vienā brīdī viņa izvilka vecu kladi, kur izrādījās ir pierakstīti divi mani dzejoļi, kurus sarakstīju vēl skolas laikā. biju pietiekami iereibusi, lai visa šī situācija man liktos..aizkustinoša..un tad viņa gribēja zināt, kurā mirklī es pārstāju rakstīt(man gan šis vārds īsti nepatīk) un kāpēc. nemācēju atbildēt. n-e-m-ā-c-ē-j-u.
viņas vīrietis pieteicās aizvest mani mājās. un tur nu es attapos - mašīnā, uz kādas Zemgales mazpilsētas ceļa, блатной русский шансон на полную громкость un karuseļi galvā. shit, brīžiem dzīve ir tik sasodīti skaista!