par selerijām
vienmēr zināju, ka varu sev visu ko iestātīt, bet nu šodien.. pusdienās pie ēdiena parasti ņemu burkānu-kāpostu salātus, nu tad šodien susurs mani apgaismoja, ka tie neesot nekādi kāposti, bet gan selerijas! un es to fruktu par ēdamu neatzīstu! tā es sēdēju un skatījos uz salātu kaudzīti savā šķīvi un sapratu, ka vairs nevaru ieēst. vienkārši nevaru. prāts atteicās, kunģis viņam piebiedrojās un es bija bezspēcīga viņu aliances priekšā.. sajūta pretīga, gluži kā bērnībā, kad vecāki ar kādu viltus paņēmienu mēģināja iebarot sviestu...brrr