autobuss uz rīgu bija līdz nemaņai pārpildīts, visas vietas pie loga bija protams aizņemtas un nācās sēdēt ārpusē. iecavā man blakus nostājās kāds džeks ar milzīgu pakaļu (es saprotu, kad kaut kas tāds divu bērnu mātei, bet jaunam vīrietim?!). nu tad vinš to savu dibuā visu ceļu bāza manj virsū...pretojos kā varēju, ar plecu, ar elkoni, bet tas monstrozais veidojums spieda mani arvien dziļāk krēslā.. izmisumā jau gribēju kost, bet par laimi daži cilvēki izkāpa un pakaļa aizvirzījās uzmākties kādam citam.