taisījos nobumbulēt kārtējo sestdienu mājās, kad piezvanīja sena draudzene un uzaicināja uz pāris aliņiem. viņas vīrietis, redz, makšķerēt aizladies. aizgāju ar. uzrakstīju viņai darbu ģimenes psihiloģijā, kaut gan psiholoģijā neko daudz nejēdzu, toties rakstīšana, ja ticēt dažam labam, man tīri padodas. un ja vēl biedru freidu pieminēt drīkstu:))) nu labs vakars, labs. sirdij un dvēselei.
runājām par visu un reizē neko, nu gluži kā agrāk..uz atvadām, cieši skaujot mani, viņa iečukstēja ausī, cik labs draugs es esmu..bet viņa, saulīte, jau arī nav zemē metama:)))