Garastāvoklis:	angry
Mūzika:	Eric Clapton -Cocaine

Nolemts
Kamēr es to ko rakstīju es sagriezos ar savu žileti :D uzlikšu plāksteri un atgriezīšos.Nē, es neesmu emo, vnk es graizu savu *ievietot orgānu te* . Nu lab vispār galdu, es iegriešu tādus rombiņus, lai pēc tam ar pirkstu pa viņiem braukātu un viņi viegli masētu manu pirkstu, visbiežāk rādītāj, kaut gan vidējais-garais ( sauksim viņu par Ludmilu) nepaliek novārtā.Vispār es palieku aizvien tupāks un nožēlojamāks.Manuprāt 9 gados es biju savā ģenialitātes zenītā.Lol līdz 9 gadiem es biju normāls bērns- gudrs, sīks pipļuks, jauks un visādi citādi apnicīgs.Bet tagad es esmu tups kā zābaks, tagad jau liels pipļuks , nejauks un visādi citādi nožēlojams.Es negribu būt kaut kāds peģiks, kas strādā tv3 čatā, valkā tizlu cepuri un runā par lietām, par kurām nav ne mazākā nojēga.Nē, es vispār gribu būt kruta rokzvaigzne.Jā, tā es gribētu.lol daudz ko es gribētu, ja es kaut ko gribu, tad tas nenotiek.Bija viens pipļuks Mērfijs.Vispār gudrs psihologs.Nu ķipa sviestmaize vienmēr krīt ar sviestu, kam derīguma termiņš beidzies, uz leju un veicas vienmēr tam maitam Jānim, nevis man, kaut arī viņš spļauda semočkas uz trotuāra, bet es zālienā, jo semočkas ir organiska viela un satrūd.Vispār vai visas organiskās vielas satrūd?Ai jāizdomā kāds vieglāks jautājums, piemēram, kas ir Latvijas galvaspilsēta.Es teiktu , ka Rīga.Un ko man tādam neveiksminiekam darīt? Pabeigšu videni, būšu stulbais vidusskolnieks, atšķirībā no saviem ģeniālajiem draugiem tehnikumiešiem(sukas)Viņi uzskata sevi labākiem un visādā citādā ziņā labākiem.Kaut kādi aifonisti.Tas viss ir sheepshits! Kamēr jūs tur kasīsiet olas būvējot mašīnas vai vienojot kopā trubas es kasīšu dibenu un darīšu ko citu.Ha ha! Es darīšu ko citu.Ou jē, man būs mana hipiju busiņu, ko nopirkšu pa monopola naudu, jo pirkšu tur, kur strādā tehnikumieši.Viņi taču neko nejēdz.Un tad būšu gids trakonama iedzīvotājiem.Mums būs baigie tusiņi kā filmā bronson un es būšu baigā autoritāte viņu vidū.Ai es eju gulēt.

P.S. es nemaz neaizgāju pēc plākstera, nogaidīju un turpināju rakstīt.