Potes
Jūtos kā no jauna piedzimis. Un viss „tikai” pateicoties četrām devām (potēm). Tagad atklāšu jums savus dziļākos sirds kambarus, nekad to neesmu darījis, bet es jūtu, ka šī diena ir pienākusi, laiks ir sitis, vairs nav ko zaudēt, pēdejaias laiks, tagad vai arī nekad. Man bija baile, kad sēdēju un gaidīju savu kārtu pie Kundzītes Špricītes”. Sirds sāka lēkāt ne pa jokam un rokas (plaukstas) trīcot svīda.
Kabinetā, bijām divatā ar Didzi, ziniet, tas mani mazliet nomierināja, bet pa neviem uzdeva tas, ka biju pirmais. Tad nu dzirdu, Špricītes kundzi sakam: „Pogā vaļā un liecies guļus”. Ko lai dara, ko liek to jādara. Ziniet, sen nebiju nobaudījis šprici. Pirmā bija problēma, bet pēc tam jau viss nostabilizējās, man pat patika.
Lai nu kā, pārvarēju tomēr to kā īsts vīrs un tad nāca saldais ēdien, proti, varēju vērot kā Didzis cieš. Lai cik arī tas ļauni nebūtu, man tas sagādāja prieku, ka man viss jau, bet kādam tikai tagad sāksies.
Patiesībā es visu šo padarīšanu gribētu atkārtot, man iepatikās, jo pati Kundzīte Špricīte ar bija baigi labā, papļāpājām kas un kā ir, tagad esmu medicīnā mazliet gun=drāk kā iepriekš, vajadzētu aiznest kādu šoķeni dakterītei. Katrā ziņā, ja jūs man neticat, ka potēties ir forši, tad jautājiet man, par 100 % garantēju, ka nobaudot tajā vietā šo terapiju, jums potēšanās izvērīsies par vaļas prieku.
P.S. Tas Medingokoks vai kā tur to poti sauca, gan visu vakaru dīca manī.

//Pauls