| Mūzika: | Tracy Chapman - Fast Car |
no hard feelings, bet
tikko, lēnā garā malkojot garšīgo, izlasīju
laacz rakstu par to, kāpēc iPhone ir sūds. tā arī sapratu - zvanīt sarežģīti, neta pārlūks hujovijs un neērts, sms rakstīt pistiņš, kontaktus saņemt/sūtīt nevar, regulāri nav zonas (kas nozīmē, ka arī neta prieki liegti), respektīvi - vienīgais labums no kastītes ir mūzikas klausīšanās un filmu skatīšanās (ko normāli pleijeri piedāvā jau gadiem). diemžēl - arī no šī prieciņa nav nekādas jēgas, jo iPhone jālādē katru dienu.
rezumējot - man, kā atpalikušam cilvēkam, kurš pamostas pie kompja ar internetu, pie tāda paša arī iet gulēt, bet pa vidu ar mašīnu aizstūrē līdz darbam, kur satiek vēl pārīti kompju ar, neticēsiet, internetu, tāds aparāts huju ir vajadzīgs. droši vien ir forši, ka vienā mazā verķītī sabāž kaudzi lietu, ko citur lietot ir ērtāk (hmm - dators, internets, webcam, mājas kinozāle, pastiprinātājs, tumbas, elektrība, kuru nav jālādē). tas verķis ir gluži kā pornozvaigzne, kurā vienlaicīgi cenšas iespraukties seši gigantiski nēģeru diņķi - visi reizē neielien, bet beibe smaida, jo garšo. savukārt uz filmas dvd vāciņa siekalains uzraksts - six black monstercocks in teen ass.
kas vēl - cik alus kastes var atkorķēt ar iPhone? nez vai tikpat, cik pēdējo gadu laikā esmu atvēris ar savu aifounu (kurš, btw, drīzumā tiks nodots
mazheks rīcībā).
bet nu - ar aifounistiem jau tāpat kā ar vegāniem - neieskaidrosi, ka sulīgs steiks garšīgāks par salātlapu.