nauda, nauda, nauda.
ir neticami. šajā pasaulē.
mums šķiet, ka nekas gluži nespēs pārsteigt.
vai arī, tā banāli, tomēr jā. vai mākam pareizāk sakot vai vispār īsti un patiesi esam priecīgi, nelaimīgi utt kur zūd moments, kaut kas izveidojies manā prātā, vai pēc kādam "intelektuālām un sirds/prāta stīgu skarošām" filmām un grāmatām, kārtējā "eksistenciālā krīze, vai tuvojošās menstruālās pazīmes", hā. uzsmēķēju kādu cigareti un fonā kādu mūziku.
ļoti.te aptrūkstas vārdi, domas daudz bet neko vairāk.ne.jau tā par daudz kā visa.
jauki.