es jau sen gribeju sho to pierakstit.
laika nebija.
es sapratu,kapec nestastu visu,ko jutu,Tapec,ka tas nevienu neuztraucu.Ja,es zinu,teiksiet,ka ta nav.Bet ta ir,vnk,ja mani kkas uztrauc es vnk diicu,lai man pasaka,kas noticis un gribu zinat.Ne,ja tiesham redzu,ka negrib teikt,tad jau neko,bet ta man uztrauc,ja kadam nav kkas kartiba.
Nu,ja,bet no manis tik viegli neko nevar izspiest.Un nevajag ar.
Un vel,es sapratu,ka es varu iedroshinat pat savus kursa biedrus,ko vel nepazistu tik labi.
Ta jau ir,es daru citiem to,ko gribu sanjemt preti un man riebjas,ka esmu tik izturiga.
Vakar domaju,ka vnk sakshu raudat.Un tuvu tam bija.
Kapec man vienmer neveicas un vienmer sap?
vienkarshi lieliski.
bet esmu jau pieradusi.