Pat ja redzētu, tas nemaina faktu, ka biežas maltītes ir katra kliedzoša zīdaiņa "īpatnība" apmēram pāris gadus kopš piedzimšanas brīža. Tā nav nedz kaprīze, nedz izvirtība, bet nenovēršama, neapšaubāma fizioloģiska vajadzība. Un tagad visi kritiķi apdomājas: vai paši pavadītu pāris gadus savas dzīves 4 sienās (arī tad, ja nebūtu neviena, kas piegādā lietas uz mājām), nekad nevedot mazuli pastaigāties, nekad nesocializējoties un pamazām fucking zaudējot prātu? Elementāra loģika, vnk vajag iedarbināt to neironu murskuli, kas piestiprināts mugurkaulam augšējā galā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par to es vispār neņemos diskutēt un, protams, ka bērns jāved ārā un ja viņam gribās ēst, tad jābaro. mans lielākais neizpratnes auglis ir tas, kā nākas, ka citi cilvēki tik ļoti pamana barošanu ar krūti. nu jo man pat pamanīt ir grūti. tāpēc tas ko es gribēju noskaidrot ir vai tie, kas iebilst ir īstenībā redzējuši dzīvē, kā tas izskatās vai arī iedomājušies kā tas izskatās un tāpēc domā, ka viņiem nepatīk? tā varētu būt? vai varbūt pēc tam, kad sadomājušies beigās ierauga un tad arī beidzot var iedomāto sasaistīt ar realitāti? vai arī es te pilnīgi putrojos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau lielākā daļa vnk iztēlojas, kā likums cilvēki, kuriem bērnu nekad nav bijis. kkāds morālvērtību maindfaks.

(Reply to this) (Parent)