Piedod par personīgu jautājumu, bet cik Tu būtu priecīga par iespēju čurāt divas reizes dienā konkrētos laika sprīžos, neatkarīgi no tā, cik arbūzi apēsti vai nieres atsaldētas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini ko! Ja suni laikā neizved pastaigā viņš piečurā vai piekakā māju. Tā ka tā paliek paša izvēle, ko vieglāk savākt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diezgan daudziem cilvēkiem ir dzīvē kaut reizi gadījies piečurāt vai pietaisīt bikses, jo ir tā sanācis, ka stundām ilgi dikti gribās vai caureja parāvusi, bet nav ne mazāko iespēju to izdarīt kulturāli. Ir vienkāršākas situācijas, kad jāpiesēž kaut kādā vārturūmē vai jāapstrūklo tuvējās mājas siena, labi zinot, ka tas ne tuvu nav pareizi. Izņemot pilnīgus deģenerātus, cilvēki šādās situācijās jūtās ļoti neērti, pie tam divreiz - pirmkārt, ir ellīgi cietušies, cik jau nu tas iespējams, otrkārt, ir kauns par sadarīto. Arī ārā iet pieradinātiem suņiem mājas piečurāšana ir pamatīgs pārdzīvojums. Divreiz pārdzīvojams pat tad, ja viņus par to nesoda(kas gadās reti, parasti tomēr vismaz vārdiski nosoda).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, man ir savādāka pieredze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti ticu, ka, čurājot vārturūmē, sasniedz katarsi un tādejādi tuvinies kādiem augstākiem spēkiem, taču ir diezgan liela iespēja, ka šis diezgan subjektīvais pārdzīvojums uz visiem vai pietiekoši lielu sabiedrības daļu nav attiecināms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko tu gribēji ar to pateikt?
Jo principā es tev par tavu pieredzi varu teikt to pašu, tā lai līdzvērtīga demogoģijas pakāpe.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pats par sevi saprotams, ka ar šo ironisko piezīmi gribēju norādīt, cik ļoti esmu gudrs, kamēr tu - galīga muļķe.

Nu, tā varētu būt vismaz. Tomēr ar zināmu nožēlu atzīšu, ka šis viss(mūsu abu gudrība vai muļķība) nav tik viennozīmēigi vērtējams un, jā, it kā mana subjektīvā pieredze ir pilnīgi salīdzināma ar tavējo, pilnīgi pretējo. Un, ka jā, lai kaut kā varētu izdiskutēt tēmu "kas sunim(ne konkrēti tavam) jauki un kas nē", prasītos drusku cits, daudz nopietnāks formāts.

(Reply to this) (Parent)

Cilvèks jau var iedomāties cik gudrs viņš ir cik vèlas, bet kamēr nespēj palīdzēt pats sev, tikmēr tas neskaitās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiešām ilgi domāju, ko uz šo atbildēt, bet laikam jau labāk neko :))

(Reply to this) (Parent)

Salīdzinoši bērnu turēšanai, īpaši pašu dzemdētu, ir daudz vairāk racionālu pretargumentu.

(Reply to this) (Parent)

Nu kāpēc tieši divreiz?
Normāls cilvēks, pirms iziet uz ilgāku laiku, nesabaro savu mīļumiņu ar kko, par ko zina, ka būs jāskraida. Un, ja dzīvnieks slims, cenšas nokārtot, ka kāds viņu pieskatīs, ja pats nevar. Suns/kaķis/jebkāds mājdzīvnieks zināmā mērā ir kā bērns, skumji, ja trāpās vecāki, kuri nerubī bērna pamatvajadzībās.
Man darbā parasti ir tā, ka nav iespējas pačurāt, kā iegribas, neko baisi neciešu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu gatavs pieņemt faktu, ka esi ideāls dzīvnieku turētājs pēc visiem augstākajiem labturības principiem, kamdēļ gan ne? Tas ir pat ļoti ticams, nekādā veidā akmeņus uz tevi mest negrasos, tu man patīc.

Tajā pašā laikā, lielais vairums man pazīstamo suņu turētāju pilsētās ved savus suņus pastaigāt divas reizes dienā, bet paši čurā biežāk un irregulāri, ir pat bijis kaut kāds dumpis un Satversmes tiesa, kad viens no darba devējiem bija noteicis darbiniekiem čurāšanas grafiku divas reizes darbadienas laikā ar atzīmētām 5 minūšu pauzēm, tb nieka 8 stundu laikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ir daudz cilvēku, kuriem nevajadzētu turēt dzīvniekus, par to šaubu nav vispār. Eksāmens potenciālajiem saimniekiem nebūtu slikti, pat ja es varbūt tajā izkristu.
Var gadīties, ka vienīgais veids kā tikt galā ar cilvēkiem, būtu aizliegt jebkādus mājdzīvniekus vispār, varbūt kādreiz tā arī būs.
Bet pagaidām samierināmies,ka suņi pilsētā ir, būs vēl ilgi, un cenšamies redzēt tajā ne tikai apdraudējumu savām ērtībām, pašiem būs vieglāk dzīvot.
Aj, es pat nez ko vēl lai pasaka, es pieņemu, ka tu sākotnēji gribēji tikai apspriest to saites turēšanu, un re, kur esam nonākuši, tieši tur, kur šādi bazari parasti beidzas :)
Labi, ka varam iztikt bez akmeņiem, tu man arī patīc.

(Reply to this) (Parent)