Es laikam jūku prātā.

Šodien sapratu, ka gribu savu ģimeni, mīlošu vīru, māju. Gribu nākt mājās no darba, pa ceļam ieskriet veikalā, lai nopirktu kaut ko vakariņām. Gribu mosties ar kādu blakus un ar prieku, jā!, ar prieku (kas ir neraksturīgi man) kādam taisīt pusdienas un domāt, kādu filmu šovakar kopā skatīsimies. Gribu to sajūtu, kad ir pie kā atgriezties, ka ir kāds, kuru gaidīt atgriežamies mājās. To sajūtu, kas rodas nesatiekot savu dārgo cilvēku visu dienu, bet zināt, ka Viņš nāks. Tādu dzīvi, lai zinu, ka man vienmēr būs Kāds.

Negribu būt tikai mirklis.