pavisam nedaudz dzejas
Neatceros, kur īsti
Salūza mani spārni.
Tā vienkārši šļūcām
Pa dzīvi tik viegli
Un reizē
Tik brīvi.
Par vienkāršo
Runājām,
Domājām,
Smējām.
Vienkārši mīlējām,
Eksistējām.
Tad kāds mums pateica -
Tā nevar, tik
Vienkārši brīvi, -
Un no tās dienas vairs
Nevaram no kājām
Nomazgāt līmi.
Neatceros, kur īsti salūza mani spārni.

/J. Altenberga