Mārcis apcer būvdarbus. Nopūšas latviešu valodā.
Ieceres ir LEGO klucīši, no kuriem mēs būvējam savu Babilonas torni. "Un tad šeit man būs sienā iebūvēta atvilkne ar adītām zeķēm." Jā, vienkārši pa vidu betona sienai atvilkne ar vecmodīgu rokturi. Adītas zeķes! (vasarā parastās, īsās, zem potītes) "Un tad tur man būs veļasmašīna "Rīga", ko es pārbūvēšu par baltvīna ledusskapi. Ziniet tāda apaļa, kā cilindrs?" Jo vienkāršs vīna ledusskapis ir priekš tiem citiem. "Un tad ienākot pa šīm durvīm guļamistabā, tā tiks izgaismota mājīgi-izkliedēti dzeltena, bet ja pirms tam iznāktu no vannasistabas, tad koši kontrastaini balta." Jo ir starpība starp "es eju gulēt" ienākšanu guļamistabā un "esmu ārā no dušas un posīšos uz darbu" ienākšanu guļamistabā.
Ieceres tātad. Tās pašas, kas vēlāk, atkailonot savu dibenu vienam kompromisam pēc otra, pārtop par "vienkārši kumode" šeit un "gaismu ieslēgt/izslēgt" tur. Ieceres, kas uz akvareļu papīra izskatās tik asprātīgas un pat kaut kādā pašiedvesmas veicinātā veidā praktiskas, būvdarbu procesā viena pēc otras tiek aizvietotas ar "es tikai gribu lai šis remonts ātrāk ir cauri" risinājumiem. Tas lielais grāmatu plaukts, katrs 3 kura nodalījums ir stiklots mikroskopiskā tuksneškāmja būrītis iet pirmais. Kopā ar tvaikapanku stilā noformētu kapara galda futbola laukumu. Uz neatgriešanos. Tām seko bieza rūdīta stikla vannasistabas sienas, kuru iekšā nepieciešamības gadījumā, nolaižami sarkankoka lokšņu aizkari. Tad mēs ķeramies pie mazliet praktiskāku ieceru izfiltrēšanas - bezšuvju, no apakšas izgaismotās, stikla šķiedras grīdas. Par labu praktiskajam un viegli mazgājamajam laminātam, kurš tiek uzklāts uz vecām, pilnībā atjaunošanai derīgām masīvkoka dēļu grīdām (arī tās kādā agrākā uzfantazējumā bija paredzēts noslīpēt un nobeicēt zaļganpelēkas). Un tā līdz beidzot attopamies pie gandrīz pilnībā izremontēta dzīvokļa, kas ir tik parasts, ka šķiet gluži gatavots "uz pārdošanu" un vienīgā asprātīgā iecere, kas tomēr ir realizēta = drēbju pakaramie no vecu motociklu bremžu klinķiem..
Tā nu arī es, ar lielu rūpību saloku savas ieceres, paklāju tās zem kaķīša WC kastes smiltiņām un sāku noskaidrot lētākās regipša iegādes vietas. Jo telpa, kas kā balta akvareļpapīra lapa jau mēnesi gaida "darīšanu" ir likusi man paklupt gar būvmateriālu čupu vienu par daudz reizi. Kā reiz teica kāda apgarota būtne: "arhitekti realizē savas fantāzijas par svešu naudu". Izredzes kļūt par pelnošu "Telpu Iecerētāju" (Ph.D.) gan patreiz ir tuvas sab.org. "Nacistiskās Apziņas Pārākuma Savienība" izredzēm pašvaldību vēlēšanās, so atpakaļ pie "kur pa lēto dabūjams flīzētājs" dodos es.