Mārcis brauc pa Vareno Okeāna Ceļu. Saož sajūsmas urīnu.
Man tika solīts dižākais "braucamais ceļš" Austrālijā un tas tika piegādāts. 250Km gar okeāna piekrasti. The Great Ocean Road ir ceļš ar atbilstošāko nosaukumu! Nebeidzams līkumu kombo, kas vietām ir iecirsts klintī, vietām vijas caur piekrastes mežu, vietām kalnā, vietām lejā. Ja es būtu šmulis terorists, šis ceļš būtu tā paradīze, kuru es iedomātos, mirklī kad ar C4 piekrautu Toyota Hilux ietriektos kādas vēstniecības parādes durvī. Nekādu 293 jaunavu vēderdejotāju un smaržīgām eļļām svaidītu halātu! Vienkārši nebeidzams Great Ocean Road. No vienas puses stāva klints, no otras puses zils okeāns, kas baltām šļakatām šķīstot, bliež viļņus pret stāvo krastu. Līkums un līkums, un līkums. Matiņi uz rokām cilātos vienādā lenķī ar tahometra bultiņu. Roudsters paklausīgi iesvērtu smaguma cetru pārmaiņus te uz vienu, te uz otru pusi. Vējš matos un tā tur sajūta - ka negribētos būt nekur citur. Kad nogurtu, varētu pieturēt kādā no piekrastes serfotāju ciematiem - izzīst aprasojušu smoothie un braukt tālāk. Paradīze. Ja es te dzīvotu, es brauktu uz to ceļu reizi nedēļā - bez nekāda iemesla, vienkārši lai to redzētu, pa to brauktu, izvingrinātu roudsterim kājas un iztīrītu motoram plaušas.