Draugi nosauc šodienu par "rehabilitācijas". Mārcis neiebilst.
No paaugstinātas saliņas, plašā bāra vīdū atskanēja dzīvais funks. Masīvs, rotaļīgs, harmoniski detalizēts un sasodīti dzīvs funks. Deviņu meistaru izpildīts, pārsimts cilvēku apbrīnots. Es paraudzījos uz Reini kā uz Mozu, kas atvedis savus šmuļus uz apsolīto zemi pirms kārtējais Hitlers samet viņus krāsnī un sniedz siltumu āriešu namiem dzestrajā decembrī. Pastāv manī pārliecība, ka tik kvalitatīvu funku kā vakar uz "The Night Cat" deju plača ir iespējams dzirdēt tikai beidzot saskrūvējot līdz galam savu garāžas projektu "laika mašīna uz 70tajiem". Citiem vārdiem - bija krāšņs. Kas vēl labāk, The Night Cat bija jau n-tais artsy bārs Fitzroy latīņu rajonā, un katrs nākamais bija lieliskāks par iepriekšējo. Katrs nākamais vairāk apveltīts ar "dvēseles spēku".

Dzīvā mūzika man ir kā lepras slimniekiem Lurdesa. Un šī ir mana atveseļošanās sala. "bar Open" (jā, tā viņš saucas) otrajā stāvā norisinājās improvizācijas batle bass+klavieres vs. saksofons+giča, bundzinieks spēlēja uz abām frontēm. Muzikālu izaicinājumu, konkurējošu solo un neticamas saspēles performance. Draudzīgi sēdēju uz tepiķa, kopā ar pārējiem klausītājiem tumšajā, pārbāztajā telpā, tukšoju padsmito dzērveņu šņabi un domāju. Ja meklēts tiktu kāds nodibinājums (establishment), kur jāsēž uz lakotām rīsu mēbelēm, pasniedz tikai vienu kokteili (frikadeļu buljons ar rumu 50/50) un skan country&western klasika Laosas popzvaigžņu izpildījumā, mēs to gan jau atrastu tieši Fitzroy. Lielai pilsētai ir liela kapacitāte un Melburnā ir vismaz viens bārs uz katriem 100 iedzīvotājiem. Katrs no tiem mēģina specializēties - atrast savu auditoriju, savu garšu un skaņu, piesaistīt pastāvīgos. Megapoles plusi. Divos vakaros redzēti bāri, kas iekārtoti kā ķimijas laboratorijas, privātmāju pagalmi, golfa laukumi, tropu būdeles, vecas arkādes, ierakstu studijas. Un piedzīvots vietējais "gājiena no vecrīgas mājās" analogs - skriešana cauri parka zālāju sprinkleriem un possumu (kaut kas pa vidu starp vāveri un kaķīti) mānīšana, piesolot iedomātu cepumu, pa ceļam uz mājām. Es tiešām esmu šeit.