Scēna metro
Bomzis vecā vamzī guļ uz košļenēm aplīmēta soliņa. Cenšās saturēt šīrīta biezo avīzi, kas kalpo segas vietā, lai to neaizrauj metro allaž klātesošais, nedabiskais vējš. Flīzīšu sienas bagātīgi noklātas ar labiem un ne ļoti graffiti paraugiem. Kollonas, kas tur tunneļa griestus atrodas tik tuvu piestātnes malai, ka reizēm steidzoties lekt ārā no vagona kāds varētu ieskriet tajās ar pieri. Nav vērts viebties, urīna smaka gaisā ir tik pat pierasts "pazemes" elements kā izsmēķu gali, kas šķiet lijuši no dzeltenīgi pelēkajiem griestiem lietus veidā.

Šķiet, astoņdesmito beigās Rīgā consideroja būvēt metro tīklu. Galvaspilsētnieki nebija sajūsmā par šo domu. Cik daudz esat sev laupījuši? Vairākumā pasaules vecāko, arhitekturāli un kulturāli bagātako pilsētu ir metro tīkls, kas ne tikai palīdz ātri pārvietoties pa pilsētu, bet arī piedod urbānistisko atmosfēru. Šaubos vai Rīgā būs metro tuvāko piecpadsmit gadu laikā. Pa to laiku varam lidināties uz Ņujorku, Tokiju, Prāgu un citām lielpilsētām un priecāties par viniem.