prieks, kur tu rodies?
Nu ko, peec ilgiem laikiem atkal pilnīgi un galīgi slima.
Bet tas jau nav tik svariigi, kā apzinja, ka es pazīstu daudz patiešām unikālu personību, kas nekaunaas atzīt, ka viņi mani pazīst.
Nu jā, arī atziņa, ka tomēr pēdējā 1/2gada laikā esmu sākusi smaidīt daudz biežāk, priecē manu sirdi.
Nez tas ir slimības deeļ, vai vienkārši mans prāts sāk "ražot" prātīgas domas, bet pašai par sevi jau (protams ) prieks - neizsakāmi liels.
Nu jā, esmu jau es visai iedomīga, un neiztikt bez apzīmējuma "patmīlīga", bet optimists, tamdēļ citēju:

- Optimists apgalvo, ka mēs dzīvojam vislabākajā no iespējamām pasaulēm; pesimists baidās, ka tas tā tiešām ir. /B. Keibels/
- Optimists zin, cik slikta ir šī pasaule, bet pesimists to atklāj katru rītu no jauna. /P. Ustinovs/
- Patiesu optimismu nevis rada apziņa, ka viss būs labi, bet gan pārliecība, ka ne viss būs slikti. /Ž. Diturs/