Ziemassvētku dzejolītis
Pals uz Daugavas


Iet čikse maza pār Daugavu,
Tai gribās uz Ziemssvētku tirdziņu,
Lai nopirktu mocītim ķēdītes
Un kniedītes skaistas priekš vestītes,
Bet nemana viņa un nemanu es,
Ka pašlaik izlien no patiltes
Reāls džekiņš grabošā kažokā,
Un kniebt sāk meitenei dibenā (:"Au")
Tas laikam būs pats niknais Pals,
Jo apsarmojis tam dibengals.
"kam neklausi fācim un mučai",
Jamais iegruzī skuķenei sīkai.
"Es klausīšu", čikse apsolās
Un Pals mazdrusciņ kā atlaižās.
Kad beibe pār tiltu tiek,
Tad Pals to arī mierā liek.

Kad skuķe nāk Ziemssvētku tirdziņā
Viņa blenž visapkārt kā brīnumā:
Tur raibs sesks danco, tur iēna pūš,
Tur fliperi lido, "ak tu sūds!".
To visu čikse negrib iemantot,
"Bet tos sūdus tač var citiem dot"
Sīkā stiepjas, grib visu sev līdzi stiept,
Bet te atkal Pals klāt un sāk dibenā kniebt
"Kam neklausi fācim un mučai?",
Jamais iegruzī skuķenei sīkai.
"Es klausīšu" jamā apsolās,
Un Pals mazdrusciņ kā atlaižās.
Viņš ielaiž pie Ziemsvētku onkuļa,
Kurš pašlaik plītiņu svilina,
Tur aizsvilstās bērns un nu tik jož,
Ka Pals tam atkal neiekož.
Čikse jož pār tiltu cik vien var,
Un šoreiz Pals pielaižas ar.