Paardomas
Ieksh dziives mums tik daudz ir dots,
Bet vai var guut?
To labaako ir aizsniegt gruut,
Lai laime liktos labaaka, varbuut.

Varbuutiibu mums tik daudz,
Bet viss nevar buut,
Cik ir tas, ko praats ljauj njemt,
Un cik var panjemt?

Cik daudz ir domaats par naakotni,
Bet dienas skrien-
Nevar beerzam aizsniegt galotni,
Tik redzeet vien.

Ieksh rozaa sapnju pasaules,
Virs baltiem palagiem -
Maanji - nav realitaates,
Kas cits mums ljaus buut labiem?

Buus laiks,
Kad zeme liks uz sevis staaveet,
Kad aciis paraadiisies smaids -
Taas raadiis, kaa ir saapeet.

Varbuut dots par daudz,
Varbuut - par maz.
Tas labaakais jau mums tiks,
Kur ta shis paliks.