Mana dzeja...
Jūs visi man esat parādā,
Bet es neko no jums nedrīkstu ņemt,
Lai nežēlotu pati sevi,
Bet jūs !
Un es jums visiem došu,
Kamēr manās dzīslās asinis plūst,
kamēr manās krūtīs Kaut Kas pukst,
Kamēr es drīkstēšu ņemt,
Lai dzīvotu uz citu rēķina -
Tā, kā man vislabāk tīk.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: