|
[Mar. 9th, 2024|06:12 pm] |
"Šī retorika, kā zināms, atkārtoti tikusi pielietota arī cilvēciskajā jomā. No Flobēra, Bodlēra un Dostojevska, caur Kirkegoru un Nīči, līdz Batajam, Fuko un Delēzam - Eiropas doma par cilvēka manifestāciju atzinusi daudz ko no tā, kas iepriekš ticis uzskatīts par ļaunumu, nežēlību un necilvēcību. Tāpat kā gadījumā ar mākslu, šie un daudzi citi autori par cilvēcisko atzinuši ne vien to, kas parādās kā cilvēcisks, bet arī to, kas parādās kā necilvēcisks, un tieši tādēļ, ka tas parāda sevi kā necilvēcisku. Viņiem bija svarīgi nevis inkorporēt, integrēt vai asimilēt citādo savā pasaulē, bet, tieši otrādi, ieiet citādajā un kļūt par citādo savā tradīcijā. Manuprāt, nav īpaši jāpierāda, ka šie autori, tāpat kā neskaitāmi citi Eiropas tradīcijā, nav tik viegli integrējami cilvēktiesību un demokrātijas diskursā. Tomēr viņi, varbūt pat vairāk nekā citi tieši šī iemesla dēļ pieder Eiropas tradīcijai, jo manifestē iekšējo solidaritāti ar citādo, ar svešo, pat ar draudīgo un nežēlīgo, kas mājo daudz dziļāk un ved mūs vēl tālāk nekā vienkāršs tolerances jēdziens. Visi šie autori mēģinājuši pašā Eiropas kultūrā noteikt spēkus, impulsus un dziņas, kas citādi ir teritorializētas citās zemēs. Tā nu šie autori parādījuši, ka pati unikālākā eiropeisko kultūru īpašība ir permanenta sevis padarīšana par citādo, noliedzot, pazaudējot un noraidot citam citu, turklāt radikālāk nekā jebkad būtu bijusi spējīga jebkura cita mums zināma kultūra. Eiropas vēsture nav nekas cits kā kultūras lūzumu vēsture, atkārtota pašu tradīciju noraidīšana."
/ Boriss Groiss, Eiropa un tās citādie |
|
|
Comments: |
| From: | ctulhu |
Date: | March 10th, 2024 - 12:43 am |
---|
| | | (Link) |
|
/ atzinusi daudz ko no tā, kas iepriekš ticis uzskatīts par ļaunumu, nežēlību un necilvēcību./ drusku vairāk konkrētikas prasās- ko tieši?
| From: | mapats |
Date: | March 10th, 2024 - 02:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es lielos vilcienos(jo neesmu iedziļinājies) saprotu, ko par šo domāju un bez citāta interesētu arī Tavas domas.
Bija interesanti aizdomāties un sliecos piekrist citātam līdz sadaļai, kas sākas ar "Tomēr viņi". Taču man liekas nav tādas konkrētas Eiropas kultūras, tas ir pārāk izplūdis konstrukts, kurā var ielikt daudz ko. To nenoliedzami veido arī destruktīvi cilvēki un vienā brīdī talantīgākie no viņiem atstājušas pēdas izpratnē par to, kas ir laba literatūra.
| From: | mapats |
Date: | March 11th, 2024 - 04:15 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Arī šim piekrīti? "Viņiem bija svarīgi nevis inkorporēt, integrēt vai asimilēt citādo savā pasaulē, bet, tieši otrādi, ieiet citādajā un kļūt par citādo savā tradīcijā."
Nujā, diezgan. Bodlērs, Flobērs un Dostojevskis tomēr ir diezgan šokējoši. Ja ne mums tagad, tad savam laikam noteikti. Un kāds ir tavs verdikts?
| From: | mapats |
Date: | March 11th, 2024 - 05:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Citāta daļai, kuru iekopēju nevaru piekrist, ja vien nav domāts, ka viņi kļuva par šo svešo uz brīdi, lai saprastu un pēc tam atgriezās pie savas būtības paņemot līdzi daļu, ja izpētē atradās kas vērtīgs. No nosauktajiem gan esmu lasījis tikai Dostojevski un Nīči. | |