Nu jā tāpēc atmetam žēlsirdību un ceļojam tālu :)

(Reply to this) (Thread)

Un lai gan es uzskatu, ka liela žēlsirdība un harmonijas avots ir spēja sasaistīt pasaulē rodamo, šis stāsta ievads par lielo ļaunumu nav tāpēc zemē metams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas radās laikā kad cilvēki bija drusku paņemti uz izbrīnu par to ka tur tālāk pasaule neizskatās tāda kā cilvēki ir pieraduši un ka tā nav taisīta priekš cilvēkiem. Pirmās atziņas par visuma izmēriem (agrāk domāja ka mūsu galaktika ir vienīgā un tas arī ir viss visums piemēram), tad priekšstati par laikteplpas liekšanos, par kvantu objektiem utt. Tieši uz to laiku iekrita HPL dzīve un darbība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhm, bet izdomāt, ka nezināmajā slēpjas ļaunums, tā tomēr ir paša rakstura iezīme

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir atavisms, evolucionāra palieka. Cilvēkiem vienmēr vēl no cilvēku priekšteču laikiem ir bijis bail no tumsas un [drusku abstraktāk] nezināmā. Nakts plēsēji, vietas kur var apmaldīties, noslīkt utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir divas galējības - pārdrošības vai pārmērīgu baiļu dēļ sekas reizēm var būt ne tās labākās. Drosme ir laba īpašība, taču apdomība un piesardzība cilvēku var pasargāt dažās situācijās, tās nav tikai iedomas. Tā nu laikam mērenība ir prārīgāka, lai gan tiekšanās pēc vēl nezināmā ir vajadzīga attīstībai un prāta treniņam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribēju teikt, ka mērenība var būt prātīga rīcība.

(Reply to this) (Parent)

Piesardzība un pētījumu plānošana ievērojot drošības tehnikas noteikumus ir derīgs un vajadzīgs rīks iešanai uz priekšu. Tas ir - šīs īpašības ir derīgas ja tās palīdz labāk iet uz priekšu bez zaudējumiem. Ja tās apstādina, tās kaitē.

(Reply to this) (Parent)