Domāta, cik saprotu, ir materiālā(nedzīvā) dabas daļa, kad cilvēks iemācās izmantot minerālu īpašības, kas kaitīgas tikai dzīvajai dabas daļai, tai skaitā cilvēkam, bet pašai materiālajai dabai tā ir tikai pāreja no viena stāvokļa citā.

Mūžīgais jautājums par zināšanu izmantošanu, kas noved pie morāles un jautājuma vai zināšanas ir civilizācijas iznīcības riska vērtas. Vai ir atbilde, nezinu. Bet man patīk amišu pieeja, nesteigties ar jaunām lietām, kaut pats no tādas prakses esmu tālu.

(Reply to this) (Thread)

Domāts kaut kas cits, bet arī tavs jautājums ir labs.
Tur daudz un gari, bet vairāk par to, ka mērītais atbilst mērinstrumentam un tikai. Ar svēršanu nenoskaidrosi garšu. Un ne visu mēs zinām, ko tas sevī slēpj.
Viens no minētajiem piemēriem bija par Reinas upi. Spēkstacija nav iebūvēta straumē drīzāk gan upe tagad iebūvēta spēkstacijā. Kā straume tā tagad ir ūdens spiediena piegādātāja. Tai tiek piešķirts cilvēka izdomāts mērķis. Un ir šauri domāt par upi tikai tā, pazaudējot visu pārējo. Vai, piemēram, redzēt upi tikai kā tūrisma galamērķi. Neiekļaut savās pārdomās nezināmo uz sevi neattiecināmo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā garšu noskaidro ar citiem instrumentiem, ķīmiskā analīze etc.

Par upēm - nu jā tas ir iemesls kāpēc tehnosfēra ir pēc iespējas jānodala no dabas, protams ka HES kaitē zivīm utt. Atomelektrostacija dziļi pazemē nekaitē praktiski nekam.

(Reply to this) (Parent)