Sviesta Ciba |

aanticulturee (

aanticulturee) rakstīja,
@ 2004-06-14 10:34:00

Manā parkā visi ezeri ir aizsaluši, pienainajā ledū atspīd debesis un mākoņi. Sasalums ir mānīgs miers. Es gribu ienirt mierīgā un siltā ūdenī, bet netieku pie tā. Es gribu tevi satikt, bet tevis nav. Vispār nav.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	Ledū kalts pirmdienas rīts. dzingla 2004-06-14 10:39 (saite)
	& tas, ko redzu ir tikai mirāža. Fatamorgāna. Varbūt arī kādam realitāte, taču ne man. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	Re: Ledū kalts pirmdienas rīts. aanticulturee 2004-06-14 10:55 (saite)
	Īsti nesapratu Tava komentāra domu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Ai nu... dzingla 2004-06-14 10:57 (saite)
	par to, ka sasalums. Par to, ka nav. Par to, ka ledus, lai arī trausls, tomēr ir šķērslis. Nu, kaut kā tā. Neņem galvā, man tāds Dīvainais Garastāvoklis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Ai nu... aanticulturee 2004-06-14 11:33 (saite)
	Ledus un sasalums un viss pārējais ir tēli. Tikai tēli, caur kuriem tiek izteiktas mirkļa sajūtas. Par mirāžām un ilūzijām runājot: man kādreiz šausmīgi iepatikās advaitiskā ilūzijas definīcija kā 'tas, ko nevar nosaukt ne par esošu, ne par neesošu' (sad asad anirvachaniya). Neņem galvā, man tādas Dīvainas Asociācijas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kreiza 2004-06-14 11:15 (saite)
	Man salst... Pacēlusi rokas pret debesīm, mēģinu izkausēt ledu, tās sasalst arvien vairāk un laikam jau viņām nepietiks siltuma... Un varbūt arī nav vērts, jo manis taču nav. Vispār nav. (Atbildēt uz šo)

Navigate: