Saule ir vienkārša. Viņa mani silda. Es esmu vienkāršs. Es esmu tas, kas sildās saulē.
Es esmu sasilis un sajūtu sevī mostamies citu sauli, baltu un nenotveramu. Es aizvirzos ēnā, jo karstums ir rupjš. Neaizbaidīt balto sauli ar elpu. Neaizbaidīt ar domām. Baltas gaismas stīgas caurauž mani. Ļoti trausls. Nenolauzt zariņu sidraba birzī. Mīlēt un baudīt gaismu ar katru ķermeņa šūnu, dzert ar katru elpu. Viņa neveldzē, tikai gribas vēl un vēl, un es zinu, ka viņa tūlīt pazudīs.
Jau pazuda, bet es vēl mirkli esmu citāds.