Par Ziemassvētku līdzjūtību piekrītu.
Par dāvanām - es nevaru nopirkt (patiesībā arī pagatavot ne) neko tādu, par ko AB būtu stāvā sajūsmā vai ūber pārsteigts - pēc noteikta laika kopā ar dāvanām vairs nepārsteigsi. Bet es esmu arī pietiekams mietpilsonis, lai pavisam izvairītos no dāvanas Ziemīšos, jo "tā taču nav pieņemts". Tad nu pārskaitot dāvanu naudu kāda projekta atbalstīšanai, šobrīd jūtos tā, ka esmu uzdāvinājusi AB un sev 1) iespēju nedomāt, ko atkal dāvināt otram; 2) iespēju neskraidīt pa veikaliem un 3) labo sajūtu, ka nauda netika iztērēta krāmiem, bet kaut kam lietderīgākam.