Bērnu rotaļas.
Vienaldzība.
Tā, kas visu iznīcina.
Jājā, tēlosim aukstus, bezrūpju cilvēkus, neliksimies ne ziņas par otru, smaidīsim tukšu smaidu un klusībā gruzdēsim. Lai tikai otrs nemanītu to, cik viņš ir svarīgs. Ūz priekšu! Nu tā, lai pastāvīgi būtu iekšēja neapmierinātība.
Ir vēl otrs variants, ka tā tiešām arī ir- vispatiesākā vienaldzība un nenozīmība.
Katrā ziņā, neviens no šiem variantiem nav mans.
Dari tā vēl. Un vēl. Un vēl mazliet. Un, redzēsi, drīz jo drīz manis vairs nebūs.
Bērnu spēles.
Es neesmu/nebūšu bērnu dārza audzinātāja.