iesnieg
Sniedziņš. Vai kā tagad jāsmaida, ir tā sajūta, kad liekas, ka esmu viena pati nomodā šai baltā naktī. Tāds miers, tāda harmonija. Bez skaņas ar satriecošu ziemas bildi aiz loga. Maziem soļiem kā mazs bērns piestaigāju pie loga un nostāvēju ilgi, ilgi vērojot pārslu deju sev tik mīļo. Gribu patiesumu un mīļumu. Gaidu. (turpinot vērot)