Un. Un. Un.
Šodien tieši domāju par lietu.
Un tik burvīgi- tas atnāca mirklī, kad visskaistāk iederējās, un pieglaudās lāses manam vēsam vaigam.
Un, ārprāc, tā bija tā sajūta, kādas mēdz būt tajos retos pilnīgas brīvības mirkļos. Es nezinu, kurā sekundē nolēmu vairs nesāpināties, bet kļuva vieglāk. Pēcpusdienas histērija un lidojošie priekšmeti (nevienam neciešot) aizgāja tālā atmiņā.
Un tagad esmu kamene. Svītraina un piemīlīga. /spiedz/
Un man padeva roku.
Klusums man šodien nepatīk. Es pat zinu kāpēc, es beidzot zinu. Negribēju kam tādam noticēt, tagad samulsusi stāvu jūtu vētrā. Tā ir tā pati vētra, kura reiz mani saindēja un noindēja. Un tagad būs tāpat (?) Un Tu pieļausi (?)
Un, vispār, trakas lietas..