Jēga
Es pārstāju darboties, lai dzīvotu un sāku dzīvot, lai darbotos.
Viss izmainījies. Dzīvei uzsmaidīt kļuva vieglāk, aizmirstot kā tas ir- melot sev. Dziļa sajūsma, diena mani saprot, es jūtu. Tā mirdz un spoguļojas saules siltumā, metot līksmes dzirksteles visapkārt. Esmu dzīva, esmu dzīvība! Manī siltums krājas, vai tā nav laime (?)

* putekli, tu liec viņai smaidīt