man aiz muguras. man priekšā. sekotājs. dzinējs. vilcējs.

brīžiem noskaņas ir tādas, ka šķiet, ka kaut kas tiešām ir paredzēts, kaut kas ir bijis iespējams, bet nenoticis, kaut kas aicina, tik ļoti aicina. Un atkal to neizdodas notvert. Kā skatiens, kurš izslīd, kā silts pieskāriens, kurš ir jūtams vēl šobrīd, bet tajā pašā laikā vairs nav un nebūs man pieejams.
Tā mana māte atceras savu māti sakot, ka skapī vēl ir smarža.

Fiziska vai iztēlota. Jeb nekad nenotikusi smarža. Lapsene uz palodzes bez dzīvības, nenotvertais, nepiedzīvotais bez dzīvības.
man domāt, ka tomēr vajag piedzīvot, cik nu vien var, pat pilnīgas muļķības un šķietami neticamo, nesasniedzamo.