Uz palodzes.
Tauriņu iebirums. Tūkstoši un tādi smaržu vilnī ietinušies. Es dzirdu kā pilsēta runā aiz loga. Mans drošais pagalms, kurā trokšņi iegūst patīkami matētu toni, šovakar ieguva īpaši poētisku nozīmi. Un palodze. Es par pavasari domāju. Es par Tevi ļoti domāju. Un par sevi beidzot arī, lutinu savu ķermeni un garu. Sajūta tāda, ka šobrīd varētu nokļūt jebkur, aizvērt acis un tā ļoti kompakti ievietoties savās vēlmēs.

Kļūt lielam un brīvam. Smaidu.