man viss ir kārtībā un vasaras sauja izbirst lēnā pacietībā.
Priekšnojauta, kura sākas agrā putnu rītā un nostiprināties spējīga kļūst vēsā dienvidū, kad jūras krasts iztēlē paveras kails un cilvēku iztukšots. Maiga bija pirmā rudens saucošā lapa, kura šobrīd sevi no jauna apgūst rāmā grāmatas mudžeklī. Maiga kļūstu arī es. Ievīstīta vēsos toņos, bet ar sildošu mājas mieru sirdī.
Priekšnojauta, kurai lemts tikt aizkavētai. Par sevis iepazīšanu šeit ir runa, par nepieciešamību harmonizēt sevī apkārtnes uztveršanu, saldu salipšanu vienā veselumā ar traucošo laiku, radot saprātīgu mieru.

Acis spridzina nomāktu garāmājēju
Es atskatos
Vēl nekad nav bijis tik daudz mākslas kāda skatienā