Kluse
Spēkojos un saprotu, ka zaudēju. Laikam jābeidz. Saskrienas tā dūša līdz pat pirkstu galiem un gribas saritināties mīļkamolā, kādu mirkli izliekoties, ka esmu drošībā. Sapņos dzīvoju citu dzīvi. Tad, nu, tur arī dodos. Arlabunakti, pilsēta, arlabunakti cilvēk.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: