Aizskatos pieklusināta
Muļķības! Vajag dzīvot! Naktskoku klusās sarunas satiekas ar izstaipīti milzīgām ziemas skaidrdebesīm. Man nav ko teikt. Varenība. Es, protams, uz palodzes nosēdusies fantazēju par savu neaizsniedzamo. Tāds dzidrums sajūtās, es netēlota un nesapinusies, ar skaidru vērtējumu par to, kas/ kurš nozīmīgs un kas/ kurš ne tik ļoti. Silts mīļums. Oranžā lampa iegaismo. Labrīt.