eu, laternās pazūd vientuļie tagadnieši
Trauslos iespaidos ieslodzītie un pazudinātie.
Smalkie, tie ļoti smalkie sajūtu plīvuri. Iemežģīta es. Pieskāros un savijos ciešumā, lēnumā, pieklusinātās baudās. Domu bezgalībā iepinās kaut kas tik traks, ka sabijos. Bet ļāvos. Ļāvos sapņot un aizkavēties. Lielpilsētas naktsgaismās pēkšņi iebrukt vasarīgā lauku mierā un smilgu smaržā nepaklausīgi iesmieties. Tā bija mana ceļošana laikā.

Trūkumi rada kaislības un šodienā es vairs nejūtos kā piesaistītā.
Vairs nezinu neko par sevi. Bet manu iztēli kāds ir atdevis. Jautājumu ir daudz. Bet par to es domāšu rīt.