Sirds patvērums.
Arvien mūzika. Viss top. Jāteic gan, ka samērā lēnīgi, bet tas laikam no mūžības viedokļa nebūs noteicošais. Process un tāds šķelmīgs prieks par izdarīto.
Tagad beidzot ir laiks padomāt par to, ka vajag. Vajag mājīgumu šeit iesildīt. Ar mīļumu. Ar tamborētu sedziņu un skaistpaplātīti. Ar tīrām domām. Ar sīkumiem dažiem. Mazliet, mazliet tikai..

Tās debesis tādas sniegainas šonakt un es jau uzreiz sapņoju par ziemīgiem kamīniem.
Romantika.
Mana pasaule sāk aizpildīties arvien plašākā dzīves telpā.