Naktī
Debesīs iekrita jūra. Krāsa liecināja, ka nekļūdos. Vēja mirklis pasveicināja. Vai tas ir sākums (?) Koku kailie zari stāstīja aukstumu. Varbūt tas vēl ir nobeigums (?) Nakts ieplūda. Paņēmu aiz rokas bailes un vedu caur domu domām. Jutekliskas skumjas pārņēma. Aizmirsties neizdevās. Nespēja izlemt, kurš ceļš piederēs pie īstenības un kurš pie iedomām, ak, šiem muļķīgajiem sapņiem..
Tā viņa sēdēja uz zvaigžņu apspīdētas palodzes, glāstīja aizkaru malu un centās izprast. Ļoti centās. Sevi viņa labi pazina un zināja, ka mainīt kaut ko būs ļoti grūti.
Citādāk nevarēs.
Starp sākumu un beigām.
Jānobeidz un jāsāk no jauna.