Dzīvotmācība.
Kad es mācījos ieklausīties, es dzirdēt sāku pat lapu čaboņas atbalsošanos nakts klusumā, pēc lietus zemē sasūkušos mitruma kustību, visu nedzirdamo, visu neizklausāmo. Kad es mācījos sajūtu robežas, es sapratu, ka tādu nav. Kad es mācījos mainību, es visas varavīksnes krāsas sevī piesaucu un izliju pār baltu sienu, paskatījos no malas un pieņēmu savas iespējas. Un to ir daudz. Visas krāsas un to sajaukumi un apziņa, ka man pieder tāds dārgums. Un man nav jāgaida nekas no cita, es varu nelīst iekšā, bet soļot blakus. Jo manī ir viss, kas vien var piederēt- es pati un manas varavīksnes dvēsele. Tas dod visu, ko sauc par dzīvošanu. To zinot, es protu būt laimīga. Un uz viņas durvīm palika rakstīts "Viena dzīve- reibinoša dzīve".