Divdesmitais Divdesmitais
Sakrustoju ķepiņas pretī mākonim. Es tikai mazliet, mazliet izvairos no dedzinošas lietusgāzes. 10 vārdi, kas prātā izkaisīja miljoniem dīvainu domu. Un viens solis tuvāk un tas pats tālāks par visiem pasaules soļiem. Ilūzija. Vēl es šodien novēlēju visus dzīves dārzus (rīta, dienas, vakara un nakts) izspiegot, lai neaizmirstu, ko nozīmē dzīve ar pildījumu. Tā. Esmu satinusies ietinusies aizmirstības segā. Nu ir silti.