Attapties.
Es tikai zinu, ka neļaušu uzkāpt uz savām jūtām. Pagaidām ļauju mazdrusku pakāpties uz galvas, bet sabradāts patiesums un mīlestība ir kas pilnīgi cits. Tas tuvojas. Lielā pēda tūdaļ dvēselē iekāps. Ai, un tad man būs jāaiziet. No Tevis un pašai no sevis. Jo es zinu sevi kā nezinu Tevi- mana tīra dvēsele ledu necietīs.

V: Viņš ir ledū kalts.
M: Klucītis.
M: Man patīk klucīšiem spēlēties.
M: Bet tikai spēlēties.
M: Klucīšus es neprotu mīlēt.
M: Jo tie ir tikai klucīši
M: Tev patīk klucīši?
V: Es viņus triecu pret sienu.
M: Es pabakstu mazliet un pētu.
V: un tad tie klucīši lec atpakaļ
V: atsitās un man pa seju.
V: nu tā maigi.
M: Bet tāda lēkāšana var apnikt
V: mhm.
M: Klucīši ir forši
M: Ledus klucīši.
M: Tu varētu dzīvot kopā ar klucīti?
V: Jā un pēc mēneša nošauties.
V: varētu.
M: Es arī.
M: Katru dienu vestu pastaigāties
M: Un stāstītu, cik skaisti ir mākoņi.
M: Līdz saprastu, ka palicis tikai striķītis
M: Kas agrāk bijis uguns