Acīm atvērtām.


Tā kaija ledus acīm
Tā es pret aukstu sadurstos
Tā zelta spārnu gaisma
Tā es par tiem lūgsmē atdodos
Tās kliedzošās viļņu putas
Tā es par dvēseli atkaujos
Tās dzidri lēkājošās balsis
Tā es tām atbalsoju
Tā indes slēpta brīvgarša
Manas lūpas tur atskaras
Tur es vairāk par dzīvu nosaucos
Tur nojauta pret betonu klūp
Tā es ar acīm atvērtām
Tur viena vienīga īstenība
Un es vēja putnos iemaldos
Un izlūdzos
Un nejaušā sekundē atrodos